Asaras
Viens no maniem pirmajiem dzejoļiem, nevarētu teikt ka labākais no visiem, bet ir iekritis sirdī.
Asaras tavas,
Kaut visas asaras.
Kuras mums pār vaigiem rit,
Mēs tās varētu padzīt, aizmirst.
Un nekad, nekad,
Vairs nesajust.
Kaut tavs smaids,
Kā saule ik rītu uzaustu.
Kā vējš, nekad līdz galam nerimtos.
Lai tavs smaids,
Kā nesamākslota dzīvība,
kā sirdspuksts negaistošs,
atspīd tavās lūpās.
lai tavs smaids nezustu,
Nezustu līdz pēdējais sirdspuksts,
Cīnās!
Cīnas lai tu vēl pēdējo reizi,
pēdējo reizi pasmaidītu.
Pasmaidītu tikai man.
|
|
